Kā tas pie tādām reizēm pienākas, mēs visi tikāmies svētku drānās. Attīstītājs Kaspars Burgmanis ar kundzi ieradās pie Brauču ģimenes jaunajām mājām, brienot pāri pārziedējušām pļavām un nesot dāvanu – ogu izlasi, kas greznota ar ziediem. Netika aizmirsta arī torte, jo kas tie par svētkiem bez Cielaviņas?
Gluži kā filmās, svinīgi tika izritināta sarkanā lente. Brauču ģimenes galva uzņēmās to godu pārgriezt lenti pie jaunās savrupmājās ieejas. Viņa kundze un mazā meitiņa-peciņa kopā ar Kaspara Burgmaņa kundzi piepalīdzēja, pieturot lentes galus. Īss, bet priecīgs mirklis, un sarkanās lentes pārgrieztie gali aizplīvoja vējā. No nopietnības nebija ne miņas. Tā vietā bija dzirdami jautri smiekli un patiess prieks.
Tālāk tika spiesti svinīgi rokas spiedieni. Nama atslēgas Brauču ģimene jau sen bija dabūjusi. Pēdējo mēnešu laikā viņi gandrīz katru vakaru bija braukuši apraudzīt savu nākotnes māju, plānojot pārvākšanos vai vienkārši izbaudot gaidāmā mirkļa tuvumu. Kaspara Burgmaņa kundze pasniedza Brauča kundzei simbolisko dāvanu – ogu izlasi. Kā nekā, ciemata nosaukums ir Meža Oga. Viņa arī padalījās ar zināšanām, ka drīzumā tuvajos mežos ir gaidāmas arī mellenes.
Īsi mirkļi fotosesijai par piemiņu un viesi tika aicināti uz terases baudīt sagatavotos atspirdzinājumus, tortes gabalu, karstu kafijas tasi un, protams, šampanieti. Brauču ģimenes atvase rādīja savas prasmes pie mājas uzstādītajā batutā. Dzīvoklī dzīvojot to nevarēja izbaudīt.
Attīstītājs, pacēlis glāzi, ģimenei novēlēja: “Lai Jūsu namā prieks, saticība un miers!” Uz šo tostu tika saskandinātas glāzes. Visi apmainījās ar smaidiem. Neskatoties uz mirkļa svinīgumu, atmosfēra bija nepiespiesta. Šie ir svētki visiem. Gan attīstītājam Kasparam Burgmanim par pirmo pabeigto ciemata māju. Gan Brauču ģimenei, ievācoties savā sapņu namā. Gan visiem mums – tiem, kas nākotnē cer un plāno kļūt par ciemata Meža Oga iemītniekiem un Brauču ģimenes draudzīgajiem kaimiņiem.
